šodiena ir lielās domāšanas diena.
pasludinu to par tādu.
noskatījos atkal "nimfomānes dienasgrāmatu" - tur ir tā vieta kad viņa strādā par palaistuvi un vinja iet pie klienta kurš nespēj neko pakustināt savā ķermenī, viņš lūdz lai viņa pakustina savus pirkstus - skatās uz tiem un viņš viņai saka - jūs nenovērtējat to kas jums ir.
ko tu novērtē?
šodien man uzdeva jautājumu:
kas tev patīk?
no visa visa- kas tev patīk?
es nespēju atbildēt.
es tiešām nezinu vairs kādēļ kas notiek. es nezinu kas ir svarīgs. nezinu kas man patīk un kādēl es kustos.
visu laiku galvā skan jautājumi jautājumi jautājumi jautājumi.
labiem brīžiem labas atmiņas.
bet ja brīdis ir bijis labs bet atmiņas graužas?
es vairs negribu negaisus. es vairs negribu graušanu. es vairs negribu nezināt.
ther`s no second try, so live your life like you never living twice.
es piecelšos no negācijām, no manas pieķeršanās izmantošanas, no bedres, es vienmēr to izdaru.
un pat ja nē..
tad arī:
pat leciens bedrē - ir sava veida lidojums..
