ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

es esmu aizkaitināta jā.
cenšos dusmīgi rakstiit cilveekam, bet šis tikai atbild ar smaidinjiem. bļē tas besī.
turklaat jaa - zin bļeģ es zuskatu ka man ir tiesības kaadu tekstu interpreteet uz sevi jo bļeģ tu pus gadu man kāries kaklā nahuj un sūtiji visāda veida slimus tekstus par žēnu kurš ir skumjš un bļā blā blā. man bļeģ ir mazas tiesības saprast ko kautkaa nepareizi - bet ja es saprotu nepareizi tad bļeģ varbuut nahuj vajag paskaidrot tuliit peectam kad ķipa esmu sapratusi nepareizi nahuj.
piedrāst tevi. beidzot jā. viss es varu bļeģ pateikt pat neminkstinoties un bez sirsniņsāpēp - piedrāst bļeģ nahuj tevi. un zini ko jaaaa - cilveeki pieļauj kļūdas. un vel - bļē jā - šitā jau vajadzēja nahuj izdariit kādā februārī pagaišajā gadā.
vienkārši, skaisti, lieli, pacilājoši, uzmundrinoši, atvieglojoši un velreiz skaisti varu pateikt - EJ TAČU TU DIRST.
jauku tev dzīvi, bučas.