šodien darbā neesmu nevienu picu uztaisījusi un esmu te jau no vieniem. garlaicības kalngals ir uzaudzis milzīgs, lielāks par Gaiziņkalnu.
pietam stundas rit aizvien lēnāk un lēnāk no Alekša zvana brīža. nu es vairs vispār nevaru sagaidīt kad beigsies darbs. tas ir smagāk kā noskatīties kā kādreiz matemātikas konsultācijās visi ieskaitot mani centās dabūt tuberkulozes četrinieku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru