izlasi grāmatu.

Tātad jau kādu laiku gribēju uzrakstīt savu recenziju grāmatai "Delīrijs", ko sarakstījusi Lorena Olivera. šī nebūs visaptveroša un tā būs pilnībā subjektīva. grāmatu es paņēmu rokās darbā, biju aizmirsusi datoram vadu, dators izlādējās un nekā cita ko darīt nebija. Aiga bija atstājusi grāmatu un es to nolēmu izlasīt. kad sāku lasīt, pirmās lapas man šķita pilnīgas muļķības, par to kā pašsaprota lieta - mīlestība, kādā laika posmā varbūt ne šajā, kādā ASV teritorijā tiek uzskatīta par slimību, tā tiek iznīcināta, cilvēkiem tiek izskalotas smadzenes un pārprogrammētas domas, lai tie tiktu koriģēti pēc kādas noteiktas programmas no augstāk stāvošas varas. un tam pa vidu, protams, mīlas stāsts. grāmatas vairāk kā 300 lapas es izlasīju ātrāk kā dingo varētu noskriet jūdzi. grāmatā izteiktās domas un cilvēku izpausmes likās tik ārkārtīgi pazīstamas un pierastas ka tas varētu arī notikt pie mums, varbūt ne gluži tādā notikumu ķēdē un ar tik uzskatāmiem aizliegumiem, bet tomēr. taču nobeigums. tas nobeigums, kad liekas ka viss būs tik skaisti un tā kā tam jābūt un tad, wou. nezinu vai tas bija tās bija tās satriecošās beigas ko es personīgi gaidīju, taču wou. Iesaku izlasīt.